VEIKBORDS

Veikbords ir ūdens sporta veids, kas izpaužas kā slīdēšana pa ūdens virsmu turoties pie striķa, kas piestiprināts motorlaivai. Veikborda būtība ir brīvi  izpildīd dažādus kustību elementus slīdot pa ūdens virsmu, kā arī akrobātiskus trikus lēcienā, atsperoties no V veida  viļņa, ko aiz sevis veido velkošā laiva.Veikbords ir radies pirms aptuveni  30 gadiem amerikas  sērferu pludmalēs. Sērferi  izmantojuši laivas un vēlāk arī ūdensmotociklus, lai slīdētu pa ūdens virsmu stāvot uz sava sērfa dēļa , turioties pie striķa, kas piestiprināts velkošajam peldlīdzeklim.  Šodien veikbords sevī apvieno daudzus elementus no līdzīgiem sporta veidiem kā ūdens slēpošana , sērfošana un snovbords, tādēļ arī veikbords ieguvis dažādas variācijas un novirzienus, piemēram,slaidu, trampalīnu un citu šķēršļu izmantošanu. Tā pat plašs novirziens ir izveidojies braucot  ar  veikborda dēli par vilcējspēku izmantojot  kabeļtrases vai vinčas.

Vilkšanas ātrums 24-39 km/h (15-24 mph).

Veikošanas tehnika pamatos ir līdzīga snovbordam, bet, krītot ūdenī, iespēja sasisties vai gūt traumas ir mazāka. Snovbordisti ar veiku parasti brauc uzreiz (ja vien tiek virs ūdens). Braucot svars ir sadalīts aptuveni vienādi uz abām kājām, augums iztaisnots, kājas ceļos elastīgas, rokturis gurnu augstumā.

Veikborda modeļi atšķiras gan pēc paredzētā braucēja svara, gan meistarības līmeņa. Iesācējiem domātais inventārs ir universāls un tas labāk piedod kļūdas. Lietpratēju līmeņa veiki prasa izkoptu braukšanas tehniku un dažreiz var būt paredzēti kāda konkrēta tipa triku labākai izpildei, mēdz būt ļoti viegli un pat tik trausli, ka mazāk prasmīgs braucējs var to uz ūdens vienkārši salauzt.
Arī stiprinājumus jāizvēlas atbilstoši savai braukšanas prasmei, tas var pasargāt no nevēlamām traumām. Iesācēju un atpūtas līmeņa braucēju stiprinājumi mēdz būt viegli regulējami, tie ir mīkstāki un ātrāk atbrīvo kājas kritienos. Nav mazsvarīgi, cik viegli ievilkt kājas atpakaļ stiprinājumos pēc kritiena, guļot ūdenī.

Kā uzsākt braucienu ar veiku.

Esot ūdenī, nolieciet dēli perpendikulāri laivas virzienam, iztaisnojiet rokas, auklas rokturim jāatrodas ūdenī pie dēļa augšējās malas. Abas plaukstas vērstas uz leju, ceļi saliekti. Kad laiva sāk braukt, nostiepiet purngalus, dēli nedaudz pavelciet zem sevis ūdenī (notupties uz tā). Šādā stāvoklī pagaidiet, kamēr laiva izvelk virs ūdens un tikai tad celieties un sagrieziet dēli vajadzīgajā virzienā. Pie šī, mūsuprāt, visvieglākā starta veida paši nonācām, kad bija izmēģināti arī dažādi citi paņēmieni, kas izrādījās grūtāki. Ja dēlis ir perpendikulāri laivas braukšanas virzienam, iesācējam ir daudz vieglāk sadalīt svaru vienmērīgi uz abām kājām. Startējot ātrums ir tik mazs, ka pat lielas spuras netraucē braukt ar šķērsām sagrieztu dēli.

Populārākās iesācēju problēmas startējot:

a) pieceļas pārāk agri, kad dēlis vēl nav uzņēmis ātrumu, ir nestabils un viegli nogremdējams;
b) iztaisno kājas, sasveras atpakaļ un ar dēli rada lielu vilni – „enkuru”;
c) jau zem ūdens mēģina pagriezt dēli braukšanas virzienā. Braukt pratējs, protams, uzsāks arī tā, bet tas prasa lielāku spēka patēriņu un labāku koordināciju. Tiem, kas vēl mācās, noteikti ir vieglāk visu darīt pēc iespējas vienkāršāk.

izmantoti materiāli no  www.udensklubs.lv

About the Author