ŪDENS SLĒPOŠANA

Pirmoreiz ūdensslēpes parādījās tālajā 1922. gadā, kad kāds amerikānis, Minesotas štata iedzīvotājs Ralfs Samuelsons, eksperimentējot ar parastām ziemas slēpēm, nolēma izmēģināt tās uz ūdens. Divus platus priežu dēļus viņš aprīkoja ar stiprinājumu kājām. Pēc kā izgudrotājs veiksmīgi izmēģināja ūdensslēpes uz Leiksitijas ezera ūdeņiem.
 Pēc vairākiem gadiem vēl diviem amerikāņiem radās spīdošā ideja par ūdensslēpju radīšanu. Neko nezinot par Samuelsona izgudrojumu,  1925. gadā Freds Vollers saņem vēsturē  pirmo patentu pašu izdomātajam ūdensslēpju modelim, arī no priežu koka – “Dolphin Akwa-Skees”.  Bet 1928. gadā Dons Ibsens no Bellvju, Vašingtonas štata, arī nezinot par iepriekšējiem atklājumiem, izgudroja savas ūdensslēpes, un bija trešais cilvēks, ko atzina par ūdensslēpošanas,  kā sporta veida izgudrotāju. Visi izgudrotie slēpju pāri bija līdzīgi viens otram: slēpes bija taisītas no priedes ar speciālu impregnēšanu un tām bija gumijas stiprinājumi kājām.
Uzreiz pēc izgudrošanas ūdensslēpes bija iekarojušas vīriešu sirdis. Sievietes varēja tikai novērot savas “otras puses”, lidojošas pār ūdens spoguli. Braukt ar ūdensslēpēm skaitījās nepieklājīgi, pie tam tas bija arī bīstami. Stāvokli izlaboja Ketrina Lornersone no Junionleikas pilsētas, Mičiganas štata, 1929. gadā viņa pirmo reizi  izbrauca ar ūdensslēpēm, bet pēc pusgada viņa brauca ar ūdensslēpēm turoties pie troses tikai ar vienu roku.
Gadu vēlāk pirmais izgudrotājs Ralfs Samuelsons veic pirmo lēcienu uz viļņiem. Turpmāk lēcieni “pārauga” sākumā ūdens slalomā, vēlāk  “veikbordā”.
Pirms Otrā pasaules kara Amerikā tika nodibināta Ūdensslēpošanas sporta asociācija . Ūdensslēpes kļūst par sacensību sporta veidu. 1939. gada vasarā  Džonsailendā (Longailenda. Ņujorka) notiek Pirmais nacionālais čempionāts ūdensslēpošanā. Pēckara gados ūdensslēpes iekaro popularitāti visā pasaulē. 1946. gadā ženēvā sportistu grupa, kas demonstrēja savu meistartību motorlaivu sacensībās, organizē Starptautisko ūdensslēpošanas sporta savienību. 1947. gadā ūdensslēpošanas turnīrā “Diksi” Saipresgardenā (Florida) Čaks Slajs uzstāda pirmo rekordu lēcienā ar ūdensslēpēm – 10,05 metri, vēlāk rekords bija vairākkārtīgi pārspēts. 1964. gadā Floridas atklātajā čempionātā Barbara Kūpera Klarka bija pirmā sieviete, kura uzveica lēcienā 100 pēdu atzīmi, bet 1993. gadā Semmijs Duvāls sacensībās Santa-Rosa-Bīčā uzstāda pasaules rekordu – 67 metri.
Šodien šis sporta veids kļuvis par tik populāru, ka 1998. gadā Grieķijas Olimpiskā komiteja rekomendēja ūdensslēpošanu ka olimpisko sporta veidu. 2000. gadā tika nodibināta „ūdens sporta veidu profesionālā asociācija” (PTWA), kas atdalīja amatieru rekordus no profesionālām sacensībām. 

teksta avots: www.uf.lv

About the Author